Rīgas kamerkoris Ave Sol piedzimst 1969. gada janvārī kā vērienīga un novatoriska skaņu laboratorija. Idejas autors ir leģendārais maestro Imants Kokars (1921–2011) – daudzu Dziesmusvētku virsdiriģents, ilggadējs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors (1975–1990), noteiktas kordiriģēšanas skolas izveidotājs un attīstītājs, komponistu daiļrades veicinātājs, neizsīkstošs ideju avots, jaunāku paaudžu mūziķu iedvesmotājs, stājas uzturētājs, skolotājs un paraugs.

1968. gadā ASV līdz ausīm iestrēgušas Vjetnamas karā, PSRS apspiež “Prāgas pavasari”, hipiju ideja no īpatņu kustības vēršas par plašāku parādību, pasauli saviļņo studentu nemieri, kreisās idejas meklē ikkatru izlaušanās iespēju, un Padomju Savienība slīgst t. s. brežņeviskās stagnācijas dūņainajos apskāvienos. Bet Imanta Kokara vasarnīcas zālājā uz vēdera guļ daži kormākslas entuziasti un prāto, ko aicināt dziedāt jaunajā kamerkorī, kura kontūras vēl neskaidras, bet ideja spoža – ir vajadzīgs jauns piegājiens dziedāšanai, skatuves kultūrai, komponistu jaunradei, kas no ierasti nacionālromantiskām sliedēm jāvirza laikmetam atbilstošā novatoriskā straumē.

Jaunā kora pirmais mēģinājums notiek 1969. gada 15. janvārī kādreizējā Poligrāfiķu klubā Lāčplēša ielā 43/45. Diriģente un kora pirmā sastāva dziedātāja Māra Skride atceras: “Pēc pirmajiem mēģinājumiem aptvērām, ka veidojas tiem laikiem ārkārtīgi neparasts kolektīvs. Dziedājām tādu komponistu mūziku, kas Padomju Savienībā vispār gandrīz nebija pazīstami, mūs spārnoja ideālisms, un tā visiem bija milzu skola. Pie mums nāca svešvalodu konsultanti, spiričuelu atskaņojumos mums skatuves kustības dresēja kustību konsultanti – nekas tāds agrāk koros nebija redzēts.”

Māra ir arī kora nosaukuma idejas autore: “Sēdējām mēģinājumā un gudrojām. Un tad es tā klusītēm pie sevis murmināju “ave sol, ave sol”, un to uzķēra citi, tā tas aizgāja, un pie tā arī palikām. Tā nebija ne Raiņa, ne Alfrēda Kalniņa saule – tas vienkārši bija kaut kas starojošs, uz priekšu virzošs, dzintarains.”

Kora Ave Sol mākslinieki visos laikos bijuši paši labākie Latvijas profesionālie kordziedātāji un kordiriģenti, palaikam ir arī pa kādam opersolistam vai kamerdziedonim (jau pirmajā sastāvā dzied, piemēram, Anita Garanča, Elga Brahmane, Juris Rijkuris un Vladimirs Okuņs, vēlāk pievienosies Ingus Pētersons) vai komponistam (piemēram, Uldis Stabulnieks).

1974. gadā notiek pirmais ārzemju brauciens – prominentajā Areco konkursā Itālijā koris iegūst IV vietu oriģināldarbu sacensībā un I vietu tautasmūzikas kategorijā. Seko braucieni uz Zviedriju, Filipīnām, Barselonu, 80. gadu sākumā koris iegūst Grand Prix konkursos Ungārijā un Austrijā, vienugad uz Vladimiru, citugad uz Ruānu, vienugad uz Murmansku, citugad uz Menas salu Anglijā, 1987. gadā notiek pirmais brauciens uz ASV, gadu vēlāk Ave Sol viesojas Brazīlijā – latviskā kordziedāšana tajā īpašajā non vibrato dziedāšanas manierē, ko ieviesa Teodors Kalniņš un uztvēra Imants Kokars, pārsteidz un apbur pasauli.

Laika gaitā koris Ave Sol muzicē ar pasaulslaveniem diriģentiem un orķestriem skanīgākajās koncertzālēs un baznīcās, toskait Maskavas konservatorijas Lielajā zālē, Roja Tomsona zālē Toronto, Linkolna centrā Ņujorkā, Svētā Marka katedrālē Venēcijā, Ruānas operā, Singapūras pilsētas zālē, Ķelnes domā, Brēmenes domā, Parīzes Dievmātes katedrālē, Berlīnes filharmonijas kamerzālē u. c.

Tuvojoties Latvijas neatkarības atjaunotnei, Ave Sol un Imants Kokars iestudē Lūcijas Garūtas kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” un neskaitāmas reizes atskaņoja to gan savā koncertzālē Ave Sol, kas 1987. gadā beidzot tika ierīkota kādreizējā Pētera un Pāvila dievnamā Rīgas citadelē, gan citviet, un sajūta ir tāda kā paslepena, jo koncerti notiek pustumsā, un tu jūties iesvaidīts jaunā rituālā, ko vainago tēvreize – surdinēti un aizkustinoši.

Ave Sol latviešu mūzikā dzirdams skaņuplatēs (kopskaitā 18), CD (kopskaitā 28) un DVD (jaunākais veikums – Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”). No 90. gadu sākuma līdz 2003. gadam koris ieskaņo 12 CD “Latviešu kordziesmas antoloģijas” izdevuma 12 sējumu satura ilustrēšanai — tas ir viens no dižākajiem Imanta Kokara mūžadarbiem un viena no labākajām liecībām Ave Sol prasmei neatkārtojami iespaidīgi un reizē smalki interpretēt Latvijas komponistu darbus.

2000. gadā par Ave Sol māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļūst Imanta Kokara dēls Uldis Kokars. 2008. gadā Uldim Kokaram uz laiku pievienojas diriģents Mārtiņš Klišāns. Kopš 2013. gada Rīgas kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Andris Veismanis. Kā asistentu viņš aicinājis savu kādreizējo studentu — starptautisku konkursu laureātu Jurģi Cābuli.

Beidzamajos gados Ave Sol dziedājis Latvijas Nacionālās operas baletizrādes “Mesija” un Vāgnera operas “Tannheizers” iestudējumā, uzstājies Pasaules koru olimpiādes meistarklasēs un “Zvaigžņu koncertā”, pirmatskaņojis četru Latvijas komponistu jaunradītu tetraptihu “Rīgas laiki”, iestudējis Pērsela operu “Didona un Enejs”, sagatavojis vairākas franču baroka programmas, pievērsis uzmanību japāņu mūzikai, koncertējis Japānā, Izraēlā un citviet. 2018. gada 17. novembrī Latvijas simtgades koncertā Berlīnes Konzerthaus Rīgas kamerkoris Ave Sol Andra Veismaņa vadībā kopā ar Berlīnes Konzerthaus orķestri pirmatskaņoja Jēkaba Jančevska jaundarbu “Spārni, lielums un spēks”.

Kora darbība novērtēta ar nominēšanu Lielajai mūzikas balvai 2017 kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”.

(Tekstu sagatavoja Orests Silabriedis)