2018. gada 19. maijā plkst. 14.00 koncertzālē "Ave Sol"
Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” aktīvi darbojas ne tikai koncertējot, bet arī iepazīstinot cilvēkus visā Latvijā ar lībiešu kultūru, valodu un dziesmām, kā arī kopjot atmiņu kopīgo telpu. Šajā kontekstā ansambļa dalībnieki aizsākuši vērienīga projekta “... mēs jau arī tepat vien būsim...” realizāciju, kura mērķis ir turpināt integrēt lībiešu kultūru Latvijas kultūrtelpā un godināt muzikologa, pedagoga un komponista Dzintara Kļaviņa (1928. – 2007.), kurš šogad svinētu savu deviņdesmito dzimšanas dienu, devumu lībiešu kultūrā.
Koncertzālē “Ave Sol” 2018. gada 19. maijā plkst.14.00 norisināsies projekta “.. mēs jau arī tepat vien būsim...” centrālais notikums - muzikālā konference trijās daļās.
Tiks izdziedāts un komentēts Dzintara Kļaviņa muzikālais mantojums. Ieskatu komponista radošajā darbībā sniegs muzikologi: Dr. philol. Mārtiņš Boiko, Dr. habil. philol. Dace Markus, Dr. h.c. Jēkabs Raipulis.
Pasākumā muzicēs:
Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” (vadītājs Zigurds Ete)
Salaspils jauktais koris “Lōja” (diriģents Ģirts Gailītis)
Ventspils lībiešu ansamblis “Rāndalist” (vadītāja Maija Kronberga)
Pasākuma režisors Jānis Mūrnieks
Moderators Ansis Bogustovs
Ieeja bez maksas!
Dzintars Kļaviņš (1928.18.V Valmierā - 2007.23.IV Rīgā) - muzikologs, lībiešu kultūrvēstures un muzikālā mantojuma pētnieks, lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” muzikālais vadītājs. Mēnešrakstā Līvli, 1993.g. jūlijā Tenu Karma, igaunis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks.
Dzintars Kļaviņš lībiešu muzikālajam mantojumam pirmo reizi pievērsās kad, gatavojoties 1957. gada pasaules jaunatnes un studentu festivālam Maskavā, jaunais mūzikas pedagogs Ventspilī nodibināja Ventiņu un lībiešu dziesmu ansambli, sadarbībā ar Alfrēdu Rūju iestudēja arī dejas, piemēram „Sārabumbal”, materiālus pierakstot Kolkā un citos ciemos no teicējiem, satikās ar 20. gs. 20. – 30. gadu lībiešu svētdienas skolas skolotāju Mārtiņu Lepsti.
1972. gada 8. janvārī jaunizveidotais lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist" pirmajā mēģinājumā Rīgā bija kopā ar pašu izraudzītajiem skolotājiem - Dzintaru un viņa dzīvesbiedri Dzidru Kļaviņu.
Rīgā pirmo repertuāru veidoja sadarbībā ar Pēteri Dambergu, kurš labi pārzināja lībiešu mutvārdu un muzikālo folkloru.
Dzintars Kļaviņš veidoja apdares lībisko melodiju pūram un rakstīja oriģināldziesmas, veidoja uzvedumus „Lībiešu kāzas 19.gs." (1977-1979), „Ziemas laiku meti"(1982.), svītas „Lībiešu bērnu dziesmas" (1994.) un „Lībiešu rotaļdziesmas" (1996.), bet viņa 75. dzimšanas dienā Bolderājas baznīcā tika atskaņota paša sacerētā „Lībiešu mesa". Kā veiksmīgs jāatzīmē Dz. Kļaviņa trīs dziesmu cikls jauktajam korim "Līvõ triptih" (Līvu triptihs).
Viņš gādāja arī par to, lai ansamblim vienmēr būtu vadītājs, lai dziedātāji nezaudētu prieku, kopā sanākot mēģinājumos un braucot uz daudzajiem koncertiem, un lai viņiem būtu dziesmas, kas patiktu un būtu saprotamas gan pašiem, gan klausītājiem, jo pāri visam bija virsuzdevums – lībiešu valoda.
Informācijai par Dzintaru Kļaviņu izmantots resurss: https://livodkuor.lv